Liepa ir koks, kas raksturojas ar taisnu stumbru, kas līdz pusei augšanas augstuma ir bez zariem. Jaunai stādiem miza ir gluda un zaļgani pelēka. Šis stāvoklis mainās, kad koks noveco, miza gareniski plaisā un kļūst tumši pelēka līdz gandrīz melnai.
Liepas lapas ir mazas, apmēram 6-7 cm, ar nedaudz zobainām malām. Ziedi veido vaļīgus dzeltenus ķekarus, kas izdala ļoti spēcīgu, medus līdzīgu smaržu. Augļi ir mazi, apaļi melni rieksti ar spārniņiem.
Liepas ir spēcīgi nektarējoši koki, tāpēc tās ļoti pievelk bites. Ziedi tiek vākts veselības vajadzībām tālu no ceļiem un vietām, kur tiek lietoti ķīmiskie pesticīdi. Vislabāk tos vākt ziedēšanas sākumā. Tos viegli žāvē dabiskos apstākļos klusā, labi vēdināmā vietā.
Liepas ziedkopām ir sviedrējošas un pret drudzi mazinošas īpašības, ārstējot saaukstēšanos vai elpošanas ceļu infekcijas. Tās arī izmanto nieru, urīnpūšļa un neirožu slimību ārstēšanā.
Liepa tiek novērtēta ne tikai par tās skaistumu, bet arī par ārstnieciskajām un medus ražošanas īpašībām.