Baltās jāņogas krūmi izaug līdz aptuveni 2 metru augstumam. Ogas satur daudz C un PP vitamīnu, kāliju, dzelzi, šķiedrvielas, cukurus u.c. Tām ir maiga, saldskāba garša. Šķirne ir izturīga pret salu.

Pielietojums: Baltās jāņogas piemērotas lietošanai svaigā veidā, kā arī pārstrādei – sulām, uzlējumiem, ievārījumiem un želejām. Tās var audzēt arī lielos podos vai kastēs.

Ziedēšana un ražošana: Zied aprīlī. Ziedi neuzkrītoši, gaiši dzelteni, veido garus ķekarus. Ogas ir apaļas, krēmīgi baltas, arī garos ķekaros. Raža – no jūlija beigām līdz augustam. Ļoti veselīgas, bagātas ar C, P, B grupas vitamīniem, provitamīnu A, biotīnu un folijskābi.

Kopšana: Nepieciešama auglīga, nedaudz skāba augsne (pH 6,2–6,7). Vēlams regulāri mēslot. Aug saulainā vietā. Stādīt dziļāk nekā podā. Jaunos krūmus stāda rudenī vai agrā pavasarī, 1–1,5 m attālumā.

Apgriešana: Pēc stādīšanas nogriež līdz 2–3 pumpuriem. Tas veicina 6–9 dzinumu veidošanos pirmajā gadā. Turpmākos gados krūmu paretina, lai izvairītos no pāraugšanas. Baltās jāņogas ražo galvenokārt uz īsiem dzinumiem, tāpēc svarīgi nodrošināt labu zarojumu. Labākās ogas veidojas uz 2–4 gadus veciem skeleta zariem. Viengadīgos dzinumus negriež – izgriež tikai 5–6 gadus vecos. Pirmos 5 gadus viengadīgos dzinumus saīsina uz pusi. Pilnībā izgriež vājos, krustojošos vai guļošos dzinumus. 6. gadā (martā vai pēc ražas novākšanas) izgriež vecākos zarus un to vietā atstāj tikpat daudz viengadīgo, saīsinot tos zarojuma veicināšanai. Krūmam jābūt ar 3–4 dzinumiem katrā vecuma grupā (1–4 gadi). Līdzsvars ir bagātīgas ražas atslēga.