Teorētiski šķirne ir sarkana, bet Polijā ogas iegūst purpursārtu toni. Interesanti, ka tā pati šķirne Eiropas dienvidos var ražot zaļas ogas, bet aukstā klimatā – gandrīz tumši zilas, parasti mazākas. Mīkstums ir vidēji blīvs, saldens ar vīnogu noti, garšīgs. Daži saka, ka tas atgādina avenes vai zemenes. Ogas piemērotas svaigam patēriņam, sulām un saldajiem vīniem.

Šķirne ir diezgan izturīga pret sēnīšu slimībām, izņemot neīstās miltrasas. Liels pluss ir sala izturība – krūmi iztur līdz -30 °C un nav jāpārklāj ziemā.

Nogatavošanās: Septembra otrā puse.

Kopšana: Novembra sākumā ap krūmu veido apmēram 30 cm augstu kalniņu no zemes vai kūdras, lai pasargātu apakšējos pumpurus. Pirmajā gadā audzē uz viena dzinuma. Turpmākā apgriešana atkarīga no izvēlētās vīnogulāju audzēšanas metodes.

Stādīšana: Stāda 10–15 cm dziļāk nekā podiņā. Mazākos augus iestāda padziļinājumā un ar zemi nosedz tikai rudenī. Šī metode būtiski uzlabo salcietību.