Vīnogu ķekari ir vidēja lieluma, cilindriski vai cilindriski-koniski, parasti vidēji blīvi vai vaļīgi. Smagākās, mitrākās un auglīgākās augsnēs ķekari var būt ļoti blīvi. Ogas ir vidēja lieluma, vienmērīgas, apaļi olveida, ar biezu mizu, kas saaugusi ar mīkstumu. Pievilcīga šķirne gan augļu garšas dēļ, gan arī tāpēc, ka Latvijas/Polijas klimatā iespējams iegūt labu vīnu. Vīnogas stiprina organisma imunitāti pret infekcijām. Tās satur A vitamīnu, kas labvēlīgi ietekmē redzi, un B grupas vitamīnus, kas mazina stresu. Vīnogas satur arī dzelzi un jodu, kas regulē vairogdziedzera darbību. Lieliski piemērota vīna ražošanai!

Nogatavošanās: septembra sākumā.

Kopšana: Novembra sākumā apber krūmus ar zemi (kūdru), veidojot ap katru apmēram 30 cm augstu pauguru, lai pasargātu apakšējos pumpurus. Pirmajā gadā pēc stādīšanas audzē uz viena dzinuma. Nākamajos gados apgriešana atkarīga no izvēlētās vīnkoka audzēšanas metodes.

Stādīšana: Stādīt par 10–15 cm dziļāk nekā podiņā. Mazākos stādus ievieto bedrītē un apber ar zemi tikai rudenī. Šāda stādīšanas metode būtiski palielina vīnogulāju salcietību.